Tādus tālu lidojošus šaubīgos zīriņus es pagaidām tā arī atstāju kā nenoteiktu upes/jūras - tas protams attiecas uz jūras/piekrastes biotopiem, jo iekšzemē visticamāk tomēr būs upes zīriņš (protams nekad nevar izslēgt, ka iemaldās arī kāds jūras). Tālāk lidojošu cekulzīriņu vēl kkā var 'izpīpēt' - it īpaši ja balsi var sadzirdēt.
Galvenais noteikšanas 'ierocis' droši vien ir pieredze - jāierauga kādi 100 jūras un kādi 100 upes zīriņi un tad jau pēc tam, kad acs būs ietrenēta, pa gabalu būs vieglāk atpazīt

. Iesākumā vislabāk ir atrast kādu 100% jūras zīriņu (kur var tuvumā redzēt knābi - tur uz Mangaļsalas mola, piemēram) un tad uzmanīgi šis jāvēro un jāpiefiksē atmiņā tā kopējais 'iespaids' (jebšu kā angliski sauc - jizz

). Ideāli, ja vēl blakus lidinās kāds upes zīriņš, lai var salīdzināt. Jo tā kopumā lidojumā tās atšķiršanas nianses ir visai 'slidenas' - it īpaši, ja putns ir tālu. Es teiktu, ka jūras zīriņam ir tāds kompaktāks ķermenis ar strupāku kaklu, mazāku galvu (vizuāli) - attiecīgi spārni un aste izskatās (vismaz man) proporcionāli garāki (jo ķermenis ir strupāks). Varētu teikt, ka spārni jūras zīriņam vizuāli atrodas vairāk ķermeņa priekšpusē, bet upes zīriņam tā kā vairāk uz ķermeņa centrā. Krāsojums arī ir nedaudz atšķirīgs, bet ņemot vērā, ka apgaismojums var izspēlēt visādus 'trikus', uz to pārlieku paļauties nevajadzētu. Tā ka ar tiem lidojošajiem ir kā ir - balsis ar tiem neliešiem ir līdzīgas. Sēdošu upes/jūras ir daudz vieglāk atšķirt. Bet jākrāj pieredze - un gan jau mums ar laiku izdosies šos zīriņus droši atpazīt jau pa gabalu
